Mājsaimniecību dzīvesvietu apstākļi Latvijā un ES

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2011. gadā 17,1% no ES iedzīvotājiem dzīvoja pārpildītās mājsaimniecībās, bet šis cipars bija ļoti atšķirīgs starp valstīm: 12 jaunajās dalībvalstīs 43,1% pret 10,1% 15 vecajās dalībvalstīs. [1] Post padomju valstīs progress ir ļoti pieticīgs. Piemēram, no 2005 līdz 2010 gadam Rumānijā un Latvijā šis procents bijis augstākais ES (55%). Un otrādi, Čehija parādīja labāko sniegumu 2010. gadā, ar kritumu no 33% līdz 22%, kļūstot zemākam rādītājam nekā Itālijā un Grieķijā. Cilvēka dzīves cikls ir palicis par noteicošo faktoru. Problēmas rodas jauniešiem, kurus kavē dzīvošana atsevišķi un viņi ir spiesti palikt vecajā dzīvojamā fondā. ES postkomunisma valstīs, 51-87% no mājokļiem bija ne vairāk kā trīs istabas. [2]

Pārapdzīvotības likme tiek noteikta procentos no iedzīvotāju skaita, kas dzīvo pārpildītā mājsaimniecībā. Ir noteikts minimālais istabu skaits, bet te netiek iekļauta virtuve – ja virtuve ir savienota ar viesistabu, tad to var skaitīt kā vienu istabu priekš mājsaimniecības. Ja mājsaimniecībā nav minimālais istabu skaits, kas vienāds ar:

  • viena istaba priekš mājsaimniecības;
  • viena istaba pārim;
  • viena istaba katrai personai vecumā no 18 gadiem;
  • viena istaba uz viena dzimuma pāri vecumā starp 12 un 17 gadiem;
  • viena istaba katrai personai no 12 līdz 17 gadiem, kas nav iekļauta iepriekšējās kategorijās;
  • viena istaba uz bērnu pāri līdz 12 gadu vecumam .

Minimālie nosacījumi, lai Jūsu dzīvesvieta neskaitītos pārpildīta:

 Cilvēku skaits  istabas  skaits
 viens cilvēks  viesistaba+guļamistaba 2 istabas
 pāris  viesistaba+guļamistaba  2 istabas
 pāris+bērns līdz 12 gadu vecumam  viesistaba+guļamistaba  2 istabas
 pāris+2 dažādu dzimumu bērni pusaudžu vecumā  viesistaba+3 guļamistabas  4 istabas
 pāris+2 bērni pirmsskolas vecumā  viesistaba+2 guļamistabas  3 istabas

Ir arī viedoklis, ka istabu skaitam jābūt vienādam ar cilvēku skaitu, bet šī formula nedarbojas, kad iet runa par bērnu līdz 12 gadu vecumam. Līdz tam vecumam vēl viss ir pēc standartiem, bet no 12 gadu vecuma (6.klase) tā tomēr būtu jānodrošina. Par cik dzīvojam ES, tad priekš mums ir Eurostat noteiktais standarts.

Housing conditions

Šajos grafikos tiek izmantoti 2013 gada dati, bet kā redzams apmierinātība ar mājokļiem ir tikai 6.6/10 balles. Augsta apmierinātība ir 16.8% respondentiem, zema – 30.6%. Pārsvarā ir vidējā apmierinātība 52.7% apjomā. Pārapdzīvotības procents ir samērā augsts – 41.4%.

Housing satisfaction

Izskatās, ka post-komunisma valstis stipri samazina ES vidējo rādītāju pēc apmierinātības ar savu mājokli.

Overcrowding rate

Pārapdzīvotībā Latvija procentuāli neatšķiras no Rumānijas, bet esam ļoti tālu no ES vidējā rādītāja 16.9% apmērā. Beļģijā ir fantastisks rādītājs, ņemot vērā viņu ģeogrāfisko stāvokli Eiropas vidū un nelielu valsts teritoriju.

Ļoti žēl, ka pat ar visu būvniecības bumu un daudzajām jaunuzbūvētajām mājām nespējam pietuvoties attīstītās valsts rādītājiem. Ļoti daudzi jaunie projekti stāv neizpārdoti. Secinājums – dzīvojamās platības varbūt arī pietiek visiem, visticamāk problēma ir to pieejamībā.

1 komentārs par “Mājsaimniecību dzīvesvietu apstākļi Latvijā un ES”

  1. Protams, ka problēma ir dzīvokļu pieejamībā! Kā, piemēram, iespējams tikt pie dzīvokļa mātei ar 2 bērniem, kurus tā audzina viena pati? Daudzbērnu ģimenes pie mums skaitās sākot no 3 bērniem ģimenē. Vai māte ar diviem bērniem NAV ? daudzbērnu ģimene??? Vajadzētu beidzot padomāt par to!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *